Search results for "biogēnie elementi"
showing 7 items of 7 documents
Limbažu Dūņezera vides kvalitāte
2018
Limbažu Dūņezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma “Dūņezers” zonā, biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā un tā ir arī Natura 2000 teritorija. Neskatoties uz to, ezers ir pakļauts būtiskam punktveida piesārņojuma avotam – Limbažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un pēc Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 418 ir iekļauts riska ūdensobjektu sarakstā. Bakalaura darba mērķis ir veikt ezera fizikāli ķīmiskās analīzes, analizēt iepriekš veiktu monitoringu datus un literatūru, lai saprastu ezerā notiekošos procesus, kuri ietekmē biogēno elementu apriti tajā, papildus ņemot vērā emitēto notekūdeņu apjomu un raksturu.
Mūsas upes ūdens ķīmiskā kvalitāte
2015
Ūdeņu ķīmijas pētījumiem ir liela nozīme, jo ūdens ir viens no nepieciešamākajiem resursiem cilvēkiem. Ūdens ķīmiskais sastāvs nosaka ūdens kvalitāti, kuru ir jāpārzina, lai pārvaldītu, racionāli izmantotu un aizsargātu ūdeņus. Latvijas virszemes ūdeņu ķīmisko sastāvu ietekmē dažādi faktori – ģeogrāfiskais novietojums, teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, klimats, hidroloģiskie, ģeoķīmiskie procesi un antropogēnā darbība. Lielākoties Mūsas upes ūdeņu ķīmiskais sastāvs veidojas Lietuvā. Upes garums Latvijā ir vien 20 km no kopējiem 164 km un baseina lielums Latvijā ir vien 2 % no kopējās baseina platības. Darba mērķis ir novērtēt Mūsas upes ūdens ķīmisko kvalitāti un apskatīt punktveida piesārņotā…
Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm
2019
Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru i…
Pērses upes kā riska ūdensobjekta analīze
2018
Maģistra darba mērķis ir izpētīt un novērtēt faktorus, kas Pērses upi ierindo riska ūdensobjektu sarakstā un liedz sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti. 2017. gada 4. aprīlī Ministru kabinets veica grozījumus 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” un noteica, ka Pērses upei no iztekas līdz ietekai Daugavā ir risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli. Kā būtisks riska cēlonis ir minēts punktveida piesārņojums no notekūdeņos esošie biogēni un hidromorfoloģiskie pārveidojumi. Teorijas daļā tika raksturota Pērses upe un tās sateces baseins, dabas ūdeņu sastāva veidojošie un ietekmējošie procesi, upju klasifikācijas …
Virszemes ūdeņu sastāva raksturojums meža meliorācijas sistēmās uz kūdras augsnēm: Kalsnavas piemērs
2020
Biogēno elementu palielinātās koncentrācijas ūdensobjektos ir galvenais eitrofikācijas cēlonis. Lielākoties tie ūdensobjektos nonāk no lauksaimniecības zemēm, taču meža teritorijas aizņem ~52 % no Latvijas teritorijas, tādēļ būtiski novērtēt to ietekmi uz virszemes ūdeņu sastāvu. Meža meliorācijas sistēmu (MMS) ierīkošana Latvijas apstākļiem atbilstošajos meža tipos būtiski uzlabo kokaudžu ražību, padarot to par neatņemamu mežsaimniecības sastāvdaļu, taču arī intensificē barības vielu izskalošanos. Potenciālo ietekmes novērtēšanai, bakalaura darbā raksturots ūdens sastāvs sešos ģeogrāfiski atdalītos MMS sateces baseinos uz kūdras augsnēm un saistītajā ūdenstilpē – Vesetas upē, kā arī aprēķi…
Biogēno elementu koncentrācijas un plūsmas ilgtermiņa izmaiņas Lielupē
2016
Darba mērķis ir izpētīt biogēno elementu koncentrācijas mainību gadu gaitā, kā arī sezonāli, Lielupes ūdeņos. Darba izstrādē izmantoti LVĢMC arhīvu dati no 6 monitoringa posteņiem, kas izvietoti dažādos upes posmos. Dati kopumā ievākti laika posmā no 1980. līdz 2014. gadam. Darbā sniegts Lielupes sateces baseina fizģeogrāfisks raksturojums, klimatisko, ģeoloģisko, ģeogrāfisko un antropogēno faktoru raksturojums, kas ietekmē biogēno elementu koncentrāciju un tās mainību upes ūdeņos. Veikta biogēno elementu koncentrācijas mainības izpēte gadu gaitā, kā arī to koncentrācijas sezonālās mainības izpēte. Bakalaura darbs sastāv no 59 lappusēm, kuras papildinātas ar ilustratīvo materiālu – 41 attēl…
Biogēno elementu slodžu aprēķinu salīdzinājums Latvijas lielākajām upēm
2019
Augu attīstībai ūdens vidē kritiski ir biogēnie elementi slāpeklis un fosfors. Pārāk lielas biogēno elementu koncentrācijas veicina pārmērīgu augu augšanu, radot eitrofikāciju. Eitrofikācija ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām Baltijas jūrā. Primārais biogēno elementu avots Baltijas jūrā ir virszemes ūdeņu notece. Lai apzinātu un novērtētu Latvijas upju ietekmi uz Baltijas jūras vides veselību, nepieciešams veikt upju biogēno elementu slodžu aprēķinus. Bakalaura darbā veikts Nkop un Pkop slodžu aprēķinu salīdzinājums, izmantojot ilggadīgos hidroloģisko un hidroķīmisko mērījumu datus astoņām lielākajām Latvijas upēm, kuras ietek Baltijas jūrā un Rīgas līcī – Daugavai, Lielupei, Gaujai,…